Pavisam nesen vēl tagad iecienītajā Drevernas un Svenceles virzienā braucām pa vācu laiku asfalta ceļu. Lai gan bedrains (un kāds gan brīnums, ja gandrīz 100 gadus vecs), padomju laikus pārdzīvojušais, kokiem apstādītais ceļš veda no Priekules uzkalniem uz niedrēm un grīšļiem aizaugušo savvaļas piekrasti. Uz viena no šiem uzkalniem atradās reiz Otrā pasaules kara beigās krievu sabombardētā evaņģēliski luteriskā baznīca, vēl senāk Priekules tiesnesis, novadpētnieks un dramaturgs Ernsts Vīherts te skatījās pa sava nama logu Tirgus ielā uz piekrastes kāpām. Tagad šā atjaunotā ceļa kontūras ir identiskas – tas ved gar senākajām Priekules mājām, kur savulaik blakus tagadējai evaņģēliski luteriskajai baznīcai dzīvoja izcilie Priekules mācītāji – Endriķis Endrulaitis un Viļus Gaigalaitis, kur pavisam tuvu – Elnišķu kapsētā, blakus kurai atradās pirmā tipogrāfa Frīdriha Šrēdera (Schröder) bāreņu nams, – viņi ir arī apglabāti.
Tepat atrodas arī Šrēdera tipogrāfijas darbības pārņēmēja Jurģa Trauša atdusas vieta un ēka, kurā no 1875. gada turpināja darboties Priekules tipogrāfija, kas tika pārcelta no tuvumā esošajiem Gropišķiem, te arī dzīvoja pats tipogrāfs.
Un kā gan cilvēki varēja dzīvot bez tipogrāfijām, grāmatnīcām un savām grāmatām, ja lasīt Svētos rakstus, dziedāt garīgas dziesmas, skaitīt lūgšanas un lasīt dažādus Bībeles stāstus bija ieaudzināts kopā ar ticību, − taču lasošam cilvēkam interesē arī daudz kas cits, − kas notiek tuvākajā apkaimē, kur un kā notika jauniešu svētki ar Vidūnu, vai šogad Jāņos peldējās Jodkrantē, vai skanēja dziesmas pie Rambīna, vai notika tikšanās Viņģī, kas jauns Mēmelē, Tilžē, Karaļaučos un Berlīnē, ko dara mācītāji misionāri tālajos Āfrikas, Āzijas un Amerikas krastos, un kas notiek Dižlietuvā? Vai ir kādi tehnikas jaunumi, kas noderētu saimniecībā? Un tas viss lietuviski, − kā izsenis ierasts. Un ne tikai reliģiski raksti, bet arī folkloras krājumi, dažāda izziņas, populārzinātniskā un novadpētniecības, tulkotā pasaules literatūra, aizvien kvalitatīvāki poēzijas un prozas mēģinājumi pamazām rada ceļu uz Prūsijas lietuviešu mājām. “Attīstoties lietuviešu filoloģijai un augot nacionālajai inteliģencei, nostiprinājās literatūras kā tautas kultūras sastāvdaļas patstāvīgums, tāpēc pieauga dažādu daiļliteratūras grāmatu skaits. Vispārējā lasīt- un rakstītprasme radīja nepieciešamību pēc dažādu žanru grāmatām. Arvien izplatītāks kļuva satīras, didaktiskās dzejas un noveles žanrs. Radošā procesa padziļināšanai labvēlīgus apstākļus radīja ar vācu, bet no 19. gadsimta pēdējā ceturkšņa – arī ar Dižlietuvas lietuviešu kultūras starpniecību izplatījušies jaunie literatūras virzieni un formas, īpaši romantisms, kura dzīvīgumu veicināja modusies nacionālā apziņa. Ar savu māksliniecisko daiļradi autori iemiesoja idejas par dzimtenes mīlestību, dzimtās valodas skaistumu un atbrīvošanos no apspiedējiem. Tas literatūrai piešķīra ne tikai estētiskas izglītošanas, bet arī tautas pasaules skatījuma veidotājas un vienotājas uzdevumu.”*
Un tirgus dienās grāmatas tika nestas pa Drevernas ceļu no Kļišu grāmatu izplatītāja Jona Moliņa noliktavas, un cik daudz grāmatu, tostarp retu izdevumu, bija sakrājis pjaulietis Jons Padags? Ne velti par grāmatu un to iespiešanas jautājumiem notika sarakste gan ar Šlapeļu grāmatnīcu Viļņā, ar Vidūnu, Jonu Šļūpu, pašu Jonu Basanaviču.
Maršrutā, kura sākums ir viena no īpašākajām Priekules centrālās daļas ēkām “Prūsų namai”, kur savulaik Gorkes viesnīcas zālē tika izrādītas Ernsta Vīherta lugas, bet beigas pie Johana Frīdriha Franca Šrēdera atdusas vietas Kļošu muižas sētas parkā, ir 25 objekti, kas apvieno Priekules grāmatnieku, sabiedrisko darbinieku un citu lietuviešu, ka arī cittautiešu, kuriem nebija vienaldzīgi lietuviešu identitātes jautājumi, kuriem bija aktuāli, lai pastāvētu sava lūgšanās, dziesmās, poēzijā un stāstos izkopta lietuviešu valoda, likteņus, no kuriem lielākā daļa tikai tagad tiek no jauna atklāti un novērtēti.
Maršrutu, apskates objektus un vairāk informācijas meklējiet ŠEIT.
Maršrutu sagatavoja Klaipēdas rajona pašvaldības administrācijas valodas speciāliste Daiva Beļokaite (Daiva Beliokaitė).
Atsauksmes